Zurofs: Austrumeiropas valstis vairās atzīt līdzdalību holokausta noziegumos

Rīga, 15.marts, LETA. Simona Vīzentāla centra Izraēlā direktors Efraims Zurofs, šodien Rīgā atklājot Otrajam pasaules karam un holokaustam veltīto konferenci, asi kritizēja Austrumeiropas valstu izvairīšanos atzīt līdzdalību holokausta noziegumos un mudināja klātesošos pret to aktīvi cīnīties.



Kā uzsvēra Zurofs, Otrā pasaules kara laikā kolaboracionisms pastāvēja visās Vācijas okupētajās teritorijās, tomēr atšķirībā no nacistiskā režīma kolaboracionistiem Rietumeiropā, austrumeiropieši piedalījās reālā ebreju nogalināšanā. Līdz ar to rodas jautājums, vai tiek stāstīta visa patiesība par holokaustu, norādīja Zurofs, pārmetot manipulācijas ar vēsturisko atmiņu un vietējo iedzīvotāju līdzatbildības norakstīšanu uz komunistisko propagandu.



Viņa skatījumā valstīm, interpretējot holokausta notikumus, būtu jārisina seši jautājumi, kas skar vietējo iedzīvotāju vainas atzīšanu un vainīgo sodīšanu, upuru piemiņu, notikumu vēsturisko interpretāciju un to pasniegšanu skolās un zaudējumu atlīdzināšanu. Lai arī minēto uzdevumu izpilde ir viens no priekšnoteikumiem valstu uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā, Austrumeiropas valstīm praksē to realizācija nav bijusi īpaši veiksmīga, uzskata Zurofs.



Kā uzsvēra centra pārstāvis, piemēram, holokausta upuru piemiņai valstis tiecas apzināti izraudzīties datumus, kuri pēc iespējas mazāk saistās ar vietējo iedzīvotāju līdzatbildību noziegumos. Piemēram, Lietuvā holokausta upuru piemiņai izraudzīts 23.septembris, kad nacisti evakuēja Viļņas geto, lai gan, iespējams, daudz traģiskāks bijis 28.oktobris, kad ar Lietuvas Drošības policija nogalinājusi ap 10 000 ebreju.



Arī ar vainīgo sodīšanu un zaudējumu atlīdzināšanu Austrumeiropas valstīm klājas smagi, norādīja Zurofs, akcentējot, ka kopš Otrā pasaules kara beigām nacistiskā režīma kolaboracionistu saukšanai pie atbildības notikušas tikai divas tiesas prāvas, bet Baltijā - neviena, turklāt nacionālisti pat tiecas rehabilitēt ebreju nogalināšanā iesaistītās Arāja komandas dalībniekus, Herbertu Cukuru atspoguļojot kā nacionālo varoni.



Tomēr, Zurofa skatījumā, pats bīstamākais ir mēģinājums ieviest vienu kopīgu piemiņas dienu - 23.augustu - totalitāro režīmu upuriem, tādējādi vienu otram pielīdzinot komunistiskos un nacistiskos režīmus. Lai šāda iniciatīva netiktu realizēta, viņš rosināja katrā Austrumeiropas valstī veidot cilvēku tīklu, kas nodarbotos ar holokausta interpretācijas monitorēšanu, lai nodrošinātu precīzu šo notikumu atspoguļošanu. "Informācija ir galvenais ierocis, lai vinnētu šo cīņu," viņš uzsvēra.



Atšķirīgu viedokli savā uzrunā gan pauda Krievijas vēstnieka Latvijā padomnieks Andrejs Skačkovs, kurš, uzsverot PSRS ievērojamo upuru skaitu Otrā pasaules kara laikā, mudināja tos nešķirot pēc tautības. "Gāja bojā visu tautību pārstāvji, un galvenais, lai valstis politiskās ambīcijas nevirzītu uz to, ka upuri mūs šķir," viņš norādīja, vienlaikus mudinot atgādināt par šiem upuriem, kā arī cīnīties pret tiem, kas cenšas interpretēt vēsturi sev izdevīgā gaismā.



Ļoti lakonisks savā uzrunā bija arī ASV vēstniecības Latvijā pārstāvis Brūss Rodžers, citējot spāņu filozofa Džordža Santajanas teikto: "Kas savu pagātni neatceras, tam nolemts to pārdzīvot no jauna" un norādot, ka galvenais ieguvums no konferences gaitā gaidāmajām diskusijām ir tieši holokausta notikumu atminēšanās, lai novērstu no to atkārtošanās nākotnē.



Jau ziņots, ka šodien viesnīcā "Reval Hotel Latvija" norisinās Krievvalodīgo ebreju pasaules kongresa (KEPK) un "Baltijas foruma" rīkā starptautiskā zinātniskā konference "Otrā pasaules kara iznākums un holokausts: upuri, taisnprātīgie, atbrīvotāji un bendes".



Konferences sesijā tiks runāts par tādām tēmām kā problēmas saistībā ar jaunu arhīva materiālu iekļaušanu zinātniskajā apritē, pētot holokausta tēmu bijušās PSRS teritorijā, Otrā pasaules kara un holokausta vēsture pētījumos un publikācijās ASV, holokausta vēstures pasniegšana daudznacionālā sabiedrībā ar atšķirīgām reliģiskajām konfesijām, holokausta mācīšanas īpatnībām ārpusskolas nodarbībās Latvijā, dokumentālais kino par Otro pasaules karu un holokaustu un holokausta pētniecības pieredze tajā.



Šorīt no rīta savu viedokli par šo konferenci izplatījis arī Daugavas Vanagu organizācijas priekšnieks Juris Augusts, nodēvējot to par "Staļina atbalstītāju konferenci", bet tās rīkotājus - par "vēstures pārrakstītājiem un noziegumu pret cilvēci aizstāvjiem" un aicinot Zurofu tajā nepiedalīties, bet tā vietā apciemot Okupācijas muzeju un tur apskatīt dokumentus un citus materiālus par nacistu un padomju kara noziegumiem.



Augusts arī aicinājis Zurofu nosodīt to, ka nacisti nelegāli iesauca latviešu jauniešus okupācijas karaspēkā, kā arī nosodīt padomju masu slepkavības un apspiestību Baltijas valstīs. "Ironiski ir tas, ka neonacisms pieaug tieši Krievijā, kur rasu naidu un noziedzības pret minoritātēm problēmas ir labi dokumentētas. Salīdzinot, Latvija ir rietumnieciska un demokrātiska Eiropas Savienības locekle, ar nelielu skaitu labējo ekstrēmistu, kuri nav pat pārstāvēti Saeimā," uzsvēris organizācijas pārstāvis.



Vienlaikus viņš aicinājis rīt, 16.martā, latviešus mierīgi un ar cieņu un godu pieminēt Latviešu leģionu, kā arī nereaģēt uz provokācijām.